Ābece jauniešiem

Ābece jauniešiem

KAS KUR KAD

Mūsdienās nepietiek tikai ar izglītību. Tādēļ Igaunijas biedrības ''Noored Uhiskonna Heaks'' rīkotajā apmācību pasākumā ''Ābece jauniešiem'' piedalījās trīs pārstāvji no Latvijas. Tālāk jūs varat iepazīties ar Konstantīna Fjodorova pieredzes stāstu par apmācībās apgūto un gūtajiem iespaidiem.

Aprīļa sākumā man bija iespēja piedalīties apmācību pasākumā Igaunijā, jauniešu nodarbinātības jautājumos. Kā jau parasti Erasmus+ atbalstītajos pasākumos, apmācībās piedalījās dalībnieki no vairākām valstīm (kopsummā 11), lai iepazīstinātu vienam otru ar nodarbinātības jautājumiem viņu valstīs, apsriestu risinājumus nodarbinātības veicināšanai jauniešu vidū un kopīgi rastu veidus, kā samazināt to jauniešu skaitu, kuri nestrādā un nemācās.

Visās valstīs jauniešu bezdarbā līmeņa radītājs ir lielāks par kopējo bezdarba līmeni valstī. Daži cipari – Rumānijā: 23.3% pret 6.5%, Spānijā 53.5% pret 23.9%, Latvijā – 20.3% pret 10.6%. Bet šajā rakstā es nerunāšu par iemesliem, jo to ir visai daudz. Vēlos vēstīt ko citu – ''sevis pielāgošanu mūsdienu darba tirgum''.

Daudz studentu, absolvējot augstskolu, saskaras ar neuzticību no darba devējiem – nav pieredzes, nav darba. Arī iegūtais zināšanu līmenis ne vienmēr atbilst izvēlētās profesijas prasībām, līdz ar to absolvents kļūst par pusfabrikātu: no vienas puses viņš ir profesionālis ar diplomu, bet no otras - viņš nav gatavs uzsākt darbu uzreiz pēc absolvēšanas – ir vajadzīgs laiks, lai viņš varētu strādāt, uzzināt ko jaunu un pielāgoties situācijai, jo brīžiem augstskolu teorētiskais materiāls krasi atšķiras no praktiskā darba reālitātes. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai absolvējot jaunietim būtu noteiktas iemaņas, kas ļautu viņam pielāgoties mainīgajam darba tirgum. Šādas iemaņas dēvē par ''soft skills''
(no angļu valodas)
jeb tieši tulkojot latviski ''mīkstās prasmes''.

Kāpēc šīs prasmes ir svarīgas? Pastāv viedoklis, ka līdz ar robotu un citu mašīnu arvien plašāku ieviešanu, atvieglojot veicamos darbus, cilvēkiem ir vairāk brīvā laika sevis attīstībai (jo mazāk jāstrādā) un tajā pašā laikā, lai būtu konkurētspējīgam darba tirgū, viņam jāpiedāvā darba dēvējam kaut kas tāds, ko nevar piedāvāt roboti. Viena no lietām, ko cilvēks prot labāk ir domāt un veidot, līdz ar to radoša un jaunradoša domāšana ir tas, ko novērtēs darba dēvēji. Galu galā, tieši cilvēki ar radošu domāšanu izgudroja visus robotus un mehānismus. Ja tu spēj būt jaunradošs un neierobežot sevi ar aizspriedumiem un likumsakarībām, tad varēsi izvairīties no tā ko nespēj citi, nedomāt ārpus rāmjiem (t.s. out of the box thinking).

Radošums un nepārtraukta sevis izglītošana ir nepieciešama katram darbiniekam mūsdienās, kad stāvoklis visu laiku strauji mainās. Runājot par radošumu jāatzimē divas lietas: būt radošam nemaz nenozīmē izgudrot kaut ko jaunu, bet atrast jaunu, jaunradošu pielietojumu jau ierastām lietām. Jāatceras arī, ka radošumam jābūt ražīgam –  gala rezultātā jābūt kādam produktam vai idejai, ko var izmantot, jo nav jēgas no radošuma, kas neko nedod. Savukārt, sevis izglītošana iekļauj ne tikai jaunu zināšanu apgūšanu, bet arī sevis pilnveidošanas plāna izstrādāšana ir tas, kas padara darbinieku vērtīgāku. Tātad, nevis tevi nosūta uz apmācībām, bet tu pats lem, cik daudz tu vēlies sasniegt, jo iespēju pilnveidot sevi ir milzumdaudz, turklāt, daudzas no tām neprasa pilnīgi nekādu finansiālo ieguldījumu – tikai laiku. Tiešsaistes apmācību kursu platformas, kas tagad iegūst arvien lielāku populāritāti (Coursera, Canvas un citi) ļauj mācīties jebkurā laikā un vietā, turklāt, video kursus var lejupielādēt, līdz ar to pat nav vajadzīgs internets. Erasmus+ programma piedavā daudzas apmācību iespējas, kas uzreiz attīsta ne tikai iemaņas, bet arī starpkultūru komunikācijas iemaņas, jo Erasmus+ projekti paredz vairāku valstu iesaistīšanos.

Darbinieks, kas pastāvīgī attīstās ir daudz vērtīgāks savā uzņēmuma vai organizācijā, jo viņš ir ieinteresēts pilnveidoties un darīt, līdz ar to viņam ir labāka motivācija, izmantot to, ko viņš apgūst. Arvien mazāk ir tādu darba vietu kur priekšnieks apmāca tevi un tad tu dari, arvien vairāk un vairāk darba procesu un organizāciju ietekmē katra darbinieka aktvitāte un iniciatīva. Tātad, ja agrāk direktors bija cilvēks, kas zināja visu un paskaidroja, kas un kā jādara, tad tagad direktors ir vairāk kā menedžeris – izmanto cilvēku intelektuālo resursu un virza radošuma procesu vajadzīgajā virzienā. Tas nozīmē, ja no cilvēkiem nav iniciatīvas, tad organizācija nebūs veiksmīga un cilvēki, kas nav aktīvi un nepiedalās kopīgā ideju radīšanā (t.s. brainstorming), tiks atlaisti, jo būs daudz citu, kuri vēlesies ieņemt viņu vietu.

Mūsdienās cilvēkiem ir daudz dažadu ideju, bet tikai dažiem no viņiem pietiek drosmes tās īstenot.

Vēl viena ļoti svarīga lieta ir darbs komandā. Gan fiziski, gan arī virtuāli atvērtākas robežas dod cilvēkiem iespēju satikties, apspriest un kopā veidot tiešām jaunradošas lietas. Līdz ar to komandas darbs kļūst daudz vērtīgāks, jo vairāk cilvēku nozīmē vairāk ideju. Turklāt, bieži vien šīs komandas ir starptautiskas, tas nozīmē, ka vienā un tajā pašā situācijā var būt pavisam dažādi stāsti, un mūsdienu darbiniekam jābūt spējīgam pieņemt jaunas idejas, vienalga vai šo ideju piedāvā amerikānis, vācietis vai krievs. Līdz ar to jābūt arī starpkultūru kompetencei. Ne visās augstskolu programmās ir tāds priekšmets, kā starpkultūru komunikācija, līdz ar to arī daži absolventi nav gatavi tam, lai strādātu citā valstī ar citas tautības cilvēkiem.

Ne vienmēr ir iespēja fiziski atrasties vienā telpā vai pat visa darba procesa laikā satikt cilvēkus, ar ko strādā, līdz ar to svarīga loma ir virtuālai sadarbībai. Daudziem tas ir izaicinājums, jo nevar redzēt visus cilvēkus uzreiz, nevar nodot informāciju auditorijas priekšā u.t.t. Bet arī lielas kompānijas izstrādā idejas un projektus attālināti, jo tas ļauj ieekonomēt līdzekļus, kā arī dod iespēju katram strādāt savā režīmā un sev ierastā atmosferā, vienkārši vienojoties par laiku, kad visi sazinās savā starpā, lai apspriestu dienas laikā padarīto.

Gan darbam komandā, gan darbā ar cilvēkiem jābūt tādai prasmei kā konfliktu risināšana. Darbs arvien vairāk tiek orientēts uz cilvēkiem, bet kā zināms, cilvēki mēdz būt dažādi. Dažos gadījumos kašķi rodas tādēļ, ka cilvēki vienkārši nesaprot viens otru (ne tikai valodas, bet arī saprašanās jautājumā). Turklāt, cilvēks, kas spēj risināt konfliktus būs spējīgs strādāt arī stresa apstākļos, kas vēl vairāk palielina viņa vērtību darba tirgū.

Diemžēl, visas šīs lietas netiek mācītas skolās, augstskolas mēģina, bet tas notiek vairāk neapzināti. Ņemot vērā to, ka bērnībā nenodarbojos ar sportu, tad par komandas darbu uzzināju tikai augstskolā, un tik un tā es nejutos, ka manas iemaņas tiek attīstītas. Tas pats ir ar starpkultūru kompetenci – mācoties angļu valodu skolā es pat negribēju domāt, ka kādreiz man būs jārunā ar cilvēkiem no citām valstīm angļu valodā, bet tagad es to pat vēlos, un man nav svarīgi, vai viņi ir no Ungārijas, Igaunijas vai arī no Kanādas. Arī konfliktu risināšanā es neesmu visai pieredzējis, jo emōcijas bieži vien uzvar prātu. Cik es atceros, tad augstskolā bija mācīts par konfliktu risināšanu, bet tikai teorētiskā līmenī.

Tātad rodas jautājums, vai pat divi jautājumi? Vai viss ir tik slikti? Vai ir iespējams attīstīt ''mīkstās prasmes''? Atbildes ir nē un jā. Viss nav tik slikti, jo šo prasmju iegūšana ir katra cilvēka paša izvēle. Kā jau iepriekš pieminēju, tam nav vajadzīgi naudas ieguldījumi, tikai paša vēlme un laiks. Jau iepriekš iemīnējos par tiešsaistes apmācību kursiem un Erasmus+ projektiem. Bet ar to iespējas neierobežojas. Radošumu var attīstīt ar daudzu uzdevumu palīdzību, pat ja sākumā šķiet, ka nekas neizdosies. Uzdevumus var gan meklēt internetā, gan izdomāt pašam (pieņemsim, ka jums ir šķiltava un jāizdomā vēl 10 veidus, kā to var izmantot). Prasmes komunicēt, tajā skaitā komunicēt ar ārzemniekiem var attīstīt iesaistoties brīvprātīga darbā, tiekoties ar EBD (Eiropas brīvprātīgais darbs) brīvprātīgajiem, iesaistoties Couchsurfing kustībā, izmitinot savās mājās cilvēkus no citām valstīm. Iespēju ir daudz, viss ir atkarīgs no katra cilvēka, cik ļoti viņš to vēlas. Vai arī no darba tirgus attīstības – cik ātri viss tas, kas tika aprakstīts rakstā, kļūs par piespiedu prasību.

Laiku pa laikam internetā tiek publicēti attēli no lielo uzņēmumu birojiem – Apple, Google, Microsoft, Skype un citiem. Komentāros cilvēki apbrīno to darba vidi un paši izsaka vēlmi tur strādāt. Bet ne jau tu nokļūsti tur, un pēc tam kļūsti par lietpratēju. Vispirms tu attīsti sevi, un pēc tam nokļūsti mūsdienīgā darba vidē un izbaudi visas priekšrocības. Jāsāk ir pašam ar sevi, un tas būs tā vērts.

 

Konstantīns Fjodorovs

topošais žurnālists un sabiedriskais darbinieks

 

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.