Saki NĒ apcelšanai cipartīmeklī

Saki NĒ apcelšanai cipartīmeklī

SERBIJA PILSĒTA BALTA
Starptautiskas jaunatnes darbinieku apmācības Topolā, Serbijā ar nosaukumu ''Saki NĒ apcelšanai cipartīmeklī '' noritēja '18 gada septembrī no 10 līdz 17 datumam.
Tajās piedalījās dažādu biedrību pārstāvji un jaunieši no Vācijas, Serbijas, Igaunijas, Francijas, Kosovas, Bosnijas un Hercegovinas, Polijas, Melnkalnes, Portugāles un Latvijas. Latvijas jaunatnes darba nozari pārstāvēja Ķekavas jauniešu iniciatīvu centra teātra un tēlošanas māklsas pasniedzēja Ilze Bloka.
 

Cipartīmekļa saziņas un čupošanās vietnes mūsdienās ir pārņēmušas jauniešu ikdienas dzīvi un prātus. Saziņa ir kļuvusi tik ātra, ka ir radījusi virkni kaitējuma, iepretim visiem ieguvumiem. Mūsdienu jauniešu vecāki prata rakstīt vēstules ar pildspalvu un uz papīra. Gaidīt vēstuļu saņemšanu vairākas dienas, pat nedēļas. Nerīkojot traci, ja atbilde netika saņemta dažu minūšu laikā. Iepriekš vadošajās lomās esošo televīziju un radio, ziņu apraidei arī ir aizstājusi ē-vide. Ziņas un to aprite ir nesalīdzināmi ātrāka, kā tas bija pirms aptuveni 20 gadiem un vēl senāk. Tomēr ar visiem šiem jauninājumiem, līdzās nāk arī netikumīgu un sabiedriski pagrimušu jauniešu, kam ģimenēs valda tāds pats pagrimums un necieņa pret līdzcilvēkiem, ņirgāšanās par saviem vienaudžiem. Bieži vien tie kas ņirgājās ir finansiāli pārtikušu vecāku bērni, kuri apsmej vai kā citādi izzākā savus ne tik pārtikušos skolas biedrus. Otra galējība ir nelabvēlīgu ģimeņu bērnu vardarbība pret vienaudžiem, uzmanības novēršanai un pārākuma sajūtas radīšanai. Tomēr reti kad šādi pagrimuši tipāži aizskar par sevi fiziski spēcīgākus ''pretiniekus''. Tas ir ļoti nepatīkami, bet Latvija ieņem vadošo lomu ''Eirōpas savienībā'', pusaudžu garīgās un fiziskās vardarbības ziņā. Pēdējos gados šai samilzušajai sāpei tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tomēr tas ir mazs mierinājums tiem, pret kuriem tiek vērsta šāda netiklu, netikumīgu, pagrimušu un seklu vienaudžu ņirgāšanās. Serbijā notiekošo apmācību mērķis bija rast risinājumus, kā uzlabot stāvokli šajā jautājumā, iesaistīto valstu jaunatnes darba jomā.


Apmācību mērķi bija cēli un par šo lietu ir jārunā un jāmeklē risinājumi jauniešu nespējai sadzīvot draudzīgi vienam ar otru. Tomēr, kā bieži vien arī citās starptautiskās jaunatnes darbinieku apmācībās, arī šoreiz neiztika bez apreibinošo vielu lietošanas. Šā pasākuma zvaigzne bija Joanna Ivanova no Igaunijas, Tallinas ekonomikas skolas pasniedzēja. Kura spēja ļoti labi sazināties ar citiem dalībniekiem pat ar savām niecīgajām angļu valodas zināšanām, izlīdzoties ar krievu valodu, kad angļu vārdu krājums izsīka. Serbu valoda, kā zināms ir ļoti tuva un radniecīga krievu valodai. Viena no atziņām, pēc šīm apmācībām, ko dalībnieki iemācījās no Joannas ir tas, ka spēcīgā alhohola reibuma stāvoklī, angļu valodā runāt var pat tie kas iepriekš to nav ne reizi dzīvē dzirdējuši. Joanna ir redzama attēlā pa labi. Kreisajā pusē ir cita skolotāja no Polijas, Ulla, divu dēlu māmiņa. Viņas mīļākais dzēriens ir vīns. Ko viņa malkoja ik dienas. Topolā, dažu simtu metru attālumā no viesnīcas, kurā noritēja apmācības, atrodas lieli vīnogulāju lauki. No vietējām vīnogām tiek darināts atzīts vīns, kas par lētām naudām bija pieejams arī viesnīcā. To lietoja pārsvarā visi dalībnieki. Ieskaitot apmācītājus, kuri vēl pirms apmācību sākuma, ierašanās dienā, pamatīgi piemāvās.


Latvijas jaunatnes darba jomas pārstāvei Ilzei no Ķekavas, šīs apmācības bija viena liela vilšanās. Viņasprāt, pēc iepriekšējās pieredzes starptautiskajās apmācībās Erasmus+ programmas ietvaros, šīs bija vissliktāt rīkotās un vadītās apmācības. Daļēji Ilzei var piekrist. Tomēr, ir dzirdēts par vēl sliktākām apmācībām, tādām, kuras vispār nenotiek, un dalībniekiem tiek dots tikai brīvais laiks, darīt to kas pašiem patīk. Pasākuma koordinatore no Horvātijas (bijušās Dienvidslāvijas, kuras sabrukums joprojām ir sāpīga lieta, vietējiem iedzīvotājiem) Dižana Puškara piemēram nemaz nepievērsa uzmanību aizrādījumiem par smēķēšanu pie ēdamgalda, vai nodarbību laikā. Jo pie viņiem tā ir pieņemts, tā darot visi un viņa jau smēķējot pati, nevienam ar varu nebāžot cigareti mutē. Viesnīcas istabas gan bija drausmīgas, ar izdauzītiem logu rūšu gabaliem. Salauztām gultām (iztrūkstot vairākām redelēm zem matrača, padarot gulēšanu par izaicinājumu un veicinot pacietības izaugsmi). Netīri paklāji, sienas, griesti, uz puņķiem kopā turošās durvis pēc iepriekš minētā pat vairs nešķita svarīgi. Ēdināšana bija pieticīga, tomēr labākajās vietējās tradīcijās. Ļoti liels uzsvars tika liks uz baltmaizi, kas Balkānos ir lielā cieņā. Brokastīs dalībniekus pat apkalpoja viesmīļi, un varēja izvēlēties vai nu ceptu olu vai cīsiņus.

Apmācību dalībnieki bija maz pieredzējuši Eirōpas jaunatnes darba jomā. Izņemot Ilzi, kura dalījās ar savu pieredzi un viedokli. Ļoti palīdzot apmācītājiem un iedrošinot pārējos dalībniekus. Kā arī spēja sekmīgi novadīt improvizācijas teātra meistarklasi.

Šo apmācību lielākais ieguvums starptautiskā līmenī ir Joannas Ivanovas un vietājā serbu uzņemošās biedrības izpalīga sadarbības saišu nodibināšana. Ar nolūku rakstīt Erasmus+ projektus ar serbu ārpakalpojumu sniedzēju palīdzību un iesniegt pieteikumus finansējumam Igaunijā.

Paši serbu jaunieši bija ar dažādu pieredzi un interesēm. Vairums no viņiem šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi. Jāizceļ starpkultūru vakara spožākais priekšnesums, kuru sekmīgi rīkoja un vadīja Ilze, Latvijas vakara ietvaros, tika uzkurts ugunskurs, asfaltēta sporta laukuma vidū, un dalībnieki vesti rotaļās, dziedot latviešu tautasdziesmas. Balkānu ļaudis iesākumā uztraucās, vai asfalsts neizkusīs un neaizdegsies, viņu raizes bija veltīgas, jo viss noritēja gludi, radot daudz patīkamu iespaidu raibajam ārzemnieku pulkam.

Projekta ietvaros tika izveidots buklets “Radošo Darbnīcu Grāmata”, kas ir ticis publicēts tiešsaistē. Ar nolūku pievērst plašāku uzmanību un risināt jauniešu savstarpējo apcelšanu un mazināt vardarbību skolās, ar tālāku mērķi to izskaust pilnībā.

 

Latvijas biedrības «Baltu Jauniešu Ceļš» ieguldījums šā projekta labā, ir īss videō par noritējušo jaunatnes darbinieku apmācību pasākumu, kas ir aplūkojams šeit. Tajā dzirdams viena no apmācītājiem, viedoklis par jaunatnes darba nozari Serbijā un Balkānos kopumā.

 

Šim projektam pat ir tikusi piešķirta ''LABĀ PIEMĒRA'' zīme, kuru piešķirusi Vācijas Erasmus+ nacionālā aģentūra, kā finansējuma izsniedzēja apmācību īstenošanai Topolā, Serbijā.

Olga Rubīns

Starptautiskās sadarbības koordinātōre

 

Šis projekts tika finansēts ar Eirōpas komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autoru uzskatus, un komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.