Zeme dod maizi, avots skaidru ūdeni, Saules rits ietver sevī vairākus līmeņus, kas pārklājas viens otram. Tos nolasot, gūstam priekšstatu par latvisko dzīvesziņu un pasaules uztveri. Uztveri, kuras viena no būtiskākajām sastāvdaļām ir daba un dzīvošana saskaņā ar dabu un apkārtējo vidi.

 

«Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet;
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst;
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir»

Ziedonis

 

«Ļauj savai sirdij dabas rokās dzīt,

Lai dus, kas vakar bij, - skat, kas būs rīt»

Rainis

 

Latvju dzīvesziņā ietilpst astoņi svinamie laiki. Katrs jaunais Saules Rits iesākas Ziemassvētkos jebšu Ziemas Saulstāvjos. Meteņi ir Pavasara sākums. Lielā diena jeb Pavasara Saulotgrieži svinami, kad diena un nakts ir vienāda garuma, pec tās dienas kļūst garākas. Ūsiņi ir Vasaras sākums. Jāņos svinam Vasaras Saulstāvjus. Jumji ievada Rudeni. Apjumības ir Rudens Sauloizgrieži, pēc kā iesākas veļu laiks jeb Dievaines, kad pateicamies senčiem. Mārteņi ir ražas novākšanas un svinību laiks. Katrā no svinamajiem laikiem tiek rīkoti atbilstoši godi.

#sauleslaikritis

 

Saules rits tautas dzīvesziņā

 

Saules ceļš debesu jumā Dainās tiek saukts par Saules taku. Savukārt ritošā Saules taka, salīdzināta ar ozolu. Sauli tēlainajā Dainu valodā apzīmē ar apaļiem priekšmetiem: ripu, apli ar punktu vidū, plāceni, ābolu, zirni vai līdzīgi.

 

Kuplis auga ozoliņis
Saules taka maliņā.
Tur saulīte jostu kāra
Ik vakaru rietēdam’.

Es pārsviedu zelta zirni
Pār sudraba ozoliņu;
Tas pārskrēja skanēdams
Pa zariņu zariņiem.

 

 

 

 

 

Vai tu vēro Saules taku? Vai tu esi ievērojis, kurā pusē lec un riet Saule tavā dzīvesvietā ikdienas ritumā? Vai esi ievērojis kā mainās tās noietais ceļš? Vēro attēlu - kāpēc Ziemeļi tiek saukti par tukšajiem?

 

Agrāk cilvēki ir dzīvojuši daudz vērīgāk un labi izpratuši norises dabā. Ar Saules gaitas novērojumiem ir saistītas galvenās svinību norises Saules takas ritumā.

Dzīvojot vietā, kur apkārtne ir daudzmaz pārredzama, var ievērot, ka Saule vasaras vidū ap Jāņu laiku veic visgarāko ceļu un paceļas visaugstāk debesu jumā, bet ziemā tā, atvirzījusies tālāk, veic daudz īsāku loku un iet zemu, gandrīz gar apvārsni. Tālākais lēkta un rieta punkts (no ZA, pāri debesu jumam līdz ZR) ir Jāņu kalns – tātad Vasaras saulstāvji, bet tuvākais lēkta un rieta punkts (no DA pa īsu loku līdz DR) ir kalna leja Ziemassvētkos, kur jāpalīdz Saulīti atkal vilkt kalnā, jo pēc Ziemassvētkiem uzsākas Saules kāpums debesu kalnā. Pavasara un rudens saulgriežos Saule lēks tieši Austrumos, bet rietēs Rietumos.

    

 

Latvijā Saules ceļš, attiecībā pret debespusēm, iezīmē astoņdaļīgu veidolu, jo Saule uz redzamās apvāršņa aploces noiet ¼ daļu no pilna loka. Galējais Saules lēkta punkts Vasaras saulstāvjos ir ZA, bet Ziemas saulstāvjos DA, rieta virzieni attiecīgi ir pretēji - Vasaras saulstāvjos – ZR un Ziemas saulstāvjos – DR. Pavasara un Rudens saulgriežos Saule lec tieši A un riet R.

     Izproti un iepazīsti Saules ritu

 

Jāņos un Ziemassvētkos Saule trīs dienas stāv uz vietas, tāpēc tie tiek saukti par saulstāvjiem. Lielajā dienā un Apjumībās tā griežas pretim gaismai vai tumsai, tāpēc šīs Saules takas svētes tiek sauktas par saulgriežiem.

  • Saules takas ceļš sākas ar pilnu laika virkni – sauksim to par apli.
  • Laika virkne dalās 4 vienādās daļās ar taisnā virziena krustu, kas simbolizē Mūžīgo Saules ritu – 4 svarīgos Saules stāvokļus vienā ritējumā – Vasaras saulstāvjus – Jāņus un Ziemas saulstāvjus - Ziemassvētkus, Pavasara saulgriežus – Lielo dienu un Rudens saulgriežus – Apjumības. Apakšā ir Ziemas saulstāvji, augšā – Vasaras saulstāvji.
  • Slīpais krusts sadala laika virkni 8 daļās.
    Tie ir svinamie laiki pa vidu saulgriežiem un saulstāvjiem, kas iezīmē cilvēku darbību Pasaulē.
    Starp Ziemassvētkiem un Lielo dienu ir Meteņi.
    Starp Lielo dienu un Jāņiem – Ūsiņi.
    Starp Jāņiem un Apjumībām – Jumji.
    Starp Apjumībām un Ziemassvētkiem – Mārteņi.
    Katrs no šiem svinamajiem laikiem iesāk kādu ritalaiku: Meteņi – pavasari, Ūsiņi – vasaru, Jumji – rudeni, Mārteņi – ziemu.
  • Posmi starp ritalaiku svinībām ir LAIKI. Katram laikam ir savs senais nosaukums:
    Sala laiks – starp Ziemas saulstāvjiem un Meteņiem.
    Sērsnu laiks – starp Meteņiem un Pavasara saulgriežiem.
    Sulu laiks – starp Pavasara saulgriežiem un Ūsiņiem.
    Ziedu laiks jeb ziedu laiks – starp Ūsiņiem un Vasaras saulstāvjiem.
    Lapu laiks – starp Vasaras saulstāvjiem un Jumjiem.
    Viršu laiks – starp Jumjiem un Rudens saulgriežiem.
    Veļu laiks jeb Dievaines – starp Rudens saulgriežiem un Mārteņiem.
    Ledus laiks – starp Mārteņiem un Ziemas saulstāvjiem.

Katrs laiks ir jāsadala 5 vienādās daļās, jo katrā laikā ir 5 SAVAITES. Savaite ir senais nedēļas nosaukums.

 

Saulītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzentiņi.
Tie skanēja, tie žvadzēja
No pirkstiņa pirkstiņā.

 

Katrā savaitē ir 9 DIENAS. Dienu nosaukumi: pirmā diena, otrā diena, trešā diena, ceturtā diena, piektā diena, sestā diena, septītā diena, pussvēte un svēte jeb svēta diena, saukta arī tīrā jeb baltā diena. Savaites vidū, ceturtās dienas vakars, svinēts par godu Mārai un saukts piektvakars (svētvakars un arī saimes pirtī iešanas vakars).

 

Svētījiet, jaunas meitas,
Ceturtdienas vakariņu:
Ceturtdienas vakarā
Mīļā Māra piedzimuse.

 

Katra diena iedalās 3 CĒLIENOS: rīta, pusdienas un vakara. Vasarā nāk klāt vēl ceturtais cēliens – pusdienas laiks jeb diendusa.

 

Parādies man, saulīte
Trīs reiziņas dieniņā:
Rītos agri, pusdienā,
Vakarā noiedama.

Nu sāka saulīte, rotātiesi,
Te bija rītā, Te vakarāi,
Te nu līgo
Dienas vidu.

 

Katrs cēliens iedalās 3 BRĪŽOS: No saules lēkta līdz rietam ir 3 x 3 brīži = 9 brīži. Katras dienas nogalē, Saulei rietot, svinams brīdis – SAULCELĪTE.

 

Svētījiet, jaunas meitas,
Kamēr saule norietēja,
Kamēr saule nosapēra
Sidrabiņa pirtiņā.

 

Stundas nosaukums – BRĪDIS; minūte – ŠALTE; sekunde – MIRKLIS. TUKŠAIS LAIKS - no 11 līdz 1 dienā (tautā saukts - BULA LAIKS).

 

Jaunais Saules rits iesākas uzreiz pēc Ziemassvētkiem, Meteņos iesākas darāmo darbu gaita, kad sāk apsvērt turpmākās darbības un mest metus jaunajam Saules takas ceļam. Ūsiņos iesākas saimnieciskais rits.

 

Lasot Dainu, padomā par ko tā var pavēstīt?

(..) Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni vedējos.
Pērkoniņš aiziedams,
Sasper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņu Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaid.
Ceturtā gadiņā
Atrod pašu galotnīti,
Atrod pašu galotnīti
Aiz kalniņa lejiņā.

 

Uzzini vēl vairāk sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos šeit.